Vai mīlēt visus vienādi vispār ir iespējams?
19. maijs, 2023 pl. 23:51,
Nav komentāru
Būsim saudzīgi ne vien ar saviem mīļajiem, bet ar visiem cilvēkiem, nebradāsim pa viņu jūtām un sirdīm ar netīriem zābakiem, jo patiesa mīlestība nešķiro, tā mīl visus vienlīdzīgi, - ne tikai tos savējos, vistuvākos, atstājot citus kaut kur ārpusē, “aiz strīpas” kā otršķirīgus. Mīlēt visus cilvēkus vienādi – tas nav viegli, jo tūlīt pieslēdzas prāts ar savu visuzinošo viedokli par to, kas ko ir pelnījis, un kas ko nav pelnījis – tāda nu ir cilvēka daba.
Mums visus gribas iedalīt “pa kastītēm”, – tie ir savējie, tie – svešie, tie ir labie, bet tie – sliktie, - bet tā jau ir tikai katra subjektīvā izpratne par līdzcilvēkiem, kas lielākoties ir izveidojusies dažādu ārējo faktoru ietekmē. Mūsu viedokli bieži vien ietekmē un veido tie, kas mūsu acīs ir autoritātes, - viņos ieklausāmies, uzticamies un paļaujamies, ka viņi jau nu gan zina, kā ir!
Bieži vien mums liekas, ka par otru jau visu zinām, lai gan ne reizi neko neesam viņam pajautājuši, bet mums jau ir viedoklis! Ja patiesi gribat zināt, kā otrs cilvēks jūtas, kas viņu visvairāk satrauc, sāpina, kas sagādā prieku – vienkārši viņam pajautājiet! Viņš nerunā? Bet varbūt nebijāt pietiekami toleranti ar savu jautājumu, vai arī jums pietrūka pacietības sagaidīt atbildi? Lai otru sadzirdētu, mums jāmācās nolikt savu mērauklu malā un sajust otru cilvēku ar sirdi, palīdzot viņam atvērties – tikai tā var izveidoties cilvēcīga saruna.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa