Nolemtība vai paša radītais?
“Lielākā daļa ciešanu, ko cilvēki piedzīvo, nerodas ārēju situāciju dēļ. Tas, kas viņiem tiek uzlikts no ārpuses, ir minimāls – viss pārējais ir pašu radīts.”*
Arvien vairāk pārliecinos par šo vārdu patiesumu, pieķerot
sevas reakcijas visdažādākajās dzīves situācijās – un vienmēr nonāku pie
secinājuma, ka saspringtība, dusmas, aizvainojums un citas negācijas manī uzrodas
vien tāpēc, ka pietrūkst apzinātības, pacietības un iecietības reaģēt savādāk.
Mūsu pieci maņu orgāni straumē informāciju, kas nonāk prātā un tiek analizēta,
klasificēta, salīdzināta ar pagātnes pieredzi, bet salīdzināšana – tā jau ir
dualitāte, tātad – prāts nemaz nespēj informāciju uztvert kā pilnīgu,
viengabalainu.
Beidzot manī sāk rasties izpratne, ka tā reaģēju tāpēc, ka identificējos ar to, kas patiesībā neesmu, un tad prāts kļūst kā ātrvilciens, ko nav iespējams apturēt, un “stop – krāns” nez kāpēc nestrādā – pārāk liela inerce . Brīžos, kad izdodas “izkāpt” no situācijas un piedzīvot sevi, un visas iesaistītās puses kā gaismas būtnes, - tai brīdī beidzas visas drāmas, iestājas pilnīgs miers un prāta skaidrība. Ir jātrenējas, lai iemācītos šo stāvokli noturēt pēc iespējas ilgāk, atļaujot savā dzīvē ienākt rāmam priekam.
* Sadhguru
Stāstīja: Vineta Riekstiņa