Par brīvību
“Būt rāmam nozīmē pieņemt visu, kas ir, nevēloties to mainīt. Pieņemt sevi tādu, kāds esi, nevēloties kļūt ne par ko citu, nozīmē brīvību.” /R Balsekars/
No sākuma, lai nevēlētos kļūt par neko citu, būtu pašam jāsaprot, kas esi tu pats, - tas ir viens no vissarežģītākajiem jautājumiem, uz to arī ir visgrūtāk saņemt atbildes. Jo visbiežāk sevi asociējam ar kādu no savas dzīves daudzajām lomām. Un šeit arī tāda atbilde kā cilvēks - nebūs pilnīga, jo tas ir vien avatars, ar kura palīdzību tiek izspēlētas šīs daudzās lomas fiziskajā plānā, gluži kā atrakciju parkā.
Daudzi var censties no šīs dzīves kaut kā aizbēgt, bet manas sajūtas saka, ka to var izdarīt tikai tad, kad ir iepazītas un izdzīvotas visas emociju gammas visdažādākajās situācijās un kombinācijās, un cilvēks var pats pieņemt lēmumus, kā viņš to grib darīt, un kā pret kuru situāciju attiekties.
Dvēsele nepiekūst, tas, kas piekūst, ir prāts. Tāpēc to rāmumu, var iegūt tikai tad, kad prāts ir atslābis. Prātam, gluži kā bērnam, ir vajadzīga mīlestības enerģija, tad arī viņš nomierināsies un spēs uztvert savas dvēseles un gara sūtītos impulsus.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa