Kāpēc cilvēkam tiek dotas atmiņas?
6. aprīlis, 2023 pl. 16:46,
Nav komentāru
Par to tik daudz runā, ka atmiņas ir dzīvošana pagātnē, bet
noteikti ne jau tāds ir bijis Dieva plāns, kad viņš cilvēkam tās iedeva. Nevajag
dzīvot pagātnē, bet noteikti vajag izmantot to labāko, kas tajā ir piedzīvots,
kad esi bijis savā spēkā, pilns enerģijas, prieka, mīlestības – šīs sajūtas ienesot
šodienā. Mūsu pieredze ir ne tikai iegūtās prasmes – piemēram, pagatavot
garšīgas pusdienas vai novadīt veiksmīgu sapulci. Mūsu pieredze ir šīs sajūtas,
- kā tajā brīdī jutāmies, kad bija izdevies veiksmīgi kaut ko realizēt – tās ir
mūsu atmiņas, kur var pasmelties spēku un iedvesmu, kad esam bijuši savā
“vislabākajā formā”.
Ietērpies šajās sajūtās - gluži kā zvaigžņotā uzsvārcī, kā tas notiek pasakās – un piepildi ar tām savu šodienu, palīdzot sev, kad pietrūkst spēka un enerģijas, tādējādi piešķirot savā dzīvē piedzīvotajam jaunu jēgu un izpratni, kāpēc tev to visu pagātnē ir bijis jāpiedzīvo – nu ne jau tāpēc, lai varētu to piespraust sev kā ordeni, stāstot citiem par to – jā, reiz bija laiks, kad es biju... Tam nav nozīmes, kas tu biji, bet gan – kāds esi šodien – noraizējies, dusmīgs, negāciju pilns vai arī mīlošs, priecīgs un sirdsdāsns.
Atmiņās slēpjas mūsu spēka resurss, tikai jāmācās to pareizi pielietot.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa