Izvēlies, ko vēlas tava sirds!
Var justies laimīgs tas, kurš ir sapratis un atradis savas sirds aicinājumu, kā vislabāk sevi realizēt. Šis ir īpašs laiks, kad katrs tiek aicināts likt lietā savus unikālos talantus, lai dotu arī savu pienesumu, bagātinot pasauli, - lai to padarītu vēl daudzveidīgāku, interesantāku, krāsaināku, skaistāku, mājīgāku – par tādu vietu, kur gribētu dzīvot ikviens! Taču bieži vien cilvēks no sava sirds ceļa aizmaldās, jo tas, kas viņam patiešām ļoti patīk, un ko viņš būtu gatavs darīt, kā saka, no rīta līdz vakaram, pašam neliekas nekas nozīmīgs un īpašs.
Tas, visticamāk, ir tādēļ, ka katrs sevi mēs sajūtam kā īpašu, kas tā arī ir, jo otra tāda paša eksemplāra tiešām vairs nav. Un tādēļ cilvēkam var likties, ka ja viņš nespēj uzbūvēt kā minimums kaut ko līdzvērtīgu Brīvības piemineklim, tad var sākt noniecināt savus talantus un arī sevi kā personību. Bet arī zems pašnovērtējums ir ego tēma, lai arī biežāk ierasts to saistīt ar pārāk uzpūstu ego. Cilvēks, pašam pat varbūt neapzinoties, nemitīgi gaida no citiem atzinību un novērtējumu.
Vai Radītājam, Absolūtam, vai Dievam – kā nu kurš to saucam – ir svarīgi, kādā veidā cilvēks pašrealizējas, un tieši kurš no mums būs tas, kas cels baznīcu, kurš gatavos ēst, kurš būs guru, un kurš slaucīs ielas? Tam nav nozīmes, neviens no mums nav neaizstājams. Ja kāds no šiem darbiem ir tavas dvēseles sauciens – vienkārši, ej un dari, un nesagaidi par to no pasaules īpašas uzslavas vai pateicības. Tik, cik cilvēks būs visā tajā ieguldījis enerģiju un dalījies no sirds, – arī materiālā enerģija par to atnāks, - tas tā vienkārši notiek.
Stāstīja: Vineta Riekstiņa