Dažas atziņas par dzīvi
Dzīvē nav jēgas neko nožēlot, - kas izdarīts - , izdarīts. Vienīgais, ko var nožēlot, ir divas lietas, – pirmā, ka lielākā daļa cilvēku pārāk ātri noveco, jo nav vairs interese mācīties kaut ko jaunu, un otrā – ka viedums iestājas pārāk vēlu.
Dzīvi uz Zemes daudzi uztver vienīgi kā smagu, sarežģītu, kurā ir maz prieka, un visu laiku ir par kaut ko jācīnās, pat neapzinoties, ka šos sarežģījumus ir radījuši sev paši. Var jau vainot grūto likteni, bet var arī izmainīt savu skatījumu, mācoties ieraudzīt un sajust to visskaistāko, vairāk koncentrējoties uz risinājumu meklēšanu un darīšanu, jo Liktenis nav akmenī iecirsts.
Daudzi cilvēki cer, ka pēc nāves nonāks Paradīzē. Bet kāpēc gan viņi šo paradīzi negrib sev radīt tepat, uz Zemes, paši savā dzīvē?
Lielāko daļu savas dzīves cilvēks pavada kā sapnī, lai gan darbojas, kaut ko risina, mācās, bet cik daudzi spēj apzināties visus procesus, ko veic, nemitīgi savās domās aizpeldot kaut kur citur? Tas nav ne labi, ne slikti, bet ik reizes, pazaudējot realitāti, kur cilvēks atrodas tieši tagad, tiek zaudēta uzmanība, lai pamanītu zīmes, kā dzīve ar mums komunicē. Gandrīz vai tā – tikai nemirkšķini acis, citādi nepamanīsi brīnumu!
Stāstīja: Vineta Riekstiņa